Iveta Lazdiņa par izrādi “Saules bērni” (03. 04. 2015.)

Izrāde man lika piekust no varoņu nepiepildītajām ilgām, mīlestības cerībām, izbalējušām dzīvēm. Varoņu pataloģiskā samierināšanās ar likteni neļāva man izbaudīt, bet apgrūtināja ar nospiedošu atmosfēru, varoņu ciešanas likās nepanesami garlaicīgas, vienmuļas. Skumjām caurstrāvotā izrāde tā noslogoja, manuprāt, skatītāju dvēseles, ka pēc izrādes cilvēkiem bija “smags prāts”. Pelēka izrāde ar monotonu vidi un tam laikam neatbilstošām dekorācijām ne visai gāja kopā gan ar izrādes nosaukumu, gan manu izpratni par mīlestības mokām, gaismas meklējumiem, dvēseles krēslas stāvokli. Aktieri, kā vienmēr spēlēja lieliski - visi kā viens!