Iveta Lazdiņa par izrādi “Finita la comedia!” (18. 04. 2015.)

Ļoti interesanta, drīzāk savdabīga izrāde. Mūsdienu uzvedumi burtiski sacenšās savā starpā, kā labāk vai iespaidīgāk pārsteigt skatītājus. Jau ienākot 10 minūtes pirms izrādes zālē, aktieri jau sen rosās pa skatuvi un skatītāju pirmajām rindām. Tas bija tik interesanti un nepiespiesti - tāda kā visu kopējā saspēle, skatītāji pat nejūt kā tiek ievilkti dīvainajā atmosfērā. Interesanti ir atgriezties pavisam citā laikmetiskajā atmosfērā - īsts padomju mikroklimats, ar sulīgu krievu mentalitāti un spošiem personāžiem, protams, arī ar visām no tā izrietošajām peripētijām. Īsta padomju komunālā dzīve - līdz traģismam komiska. Bet stāsts jau īstenībā ir par dzīves jēgu. Kas es esmu? Kāda ir dzīves jēga un vērtība? Vai dzīvei atvēlēto laiku var novērtēt vien 30 minūtes pirms nāves? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, uz skatuves tiek radīta absolūti nenormāla vide, haoss. Notikumi un joki ir tik aprobežoti un sekli, tajā pašā laikā, tas viss tiek pasniegts TIK ĢENIĀLI, meisterīgi un iespaidīgi, ka skatītājs nemaz nejūt kā tiek ierauts 3 stundu garā fantastiski banālā ārprātā. Šajā izrādē viss ir lielisks. Man patīk, ka izrāde skatītājam liek DOMĀT. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka mums ir ļoti, ļoti talantīgi aktieri. Cik ļoti aktieri spēj iejusties savās lomās! A. Skrastiņš burtiski saplūda ar savu varoņa tēlu, dažbrīd pat grūti saprast, kur te Semjons Semjonovičs Podsekaļņikovs, kur Artūrs Skrastiņš. Tas ir apbrīnojami. BRAVO!!!