Iveta Lazdiņa par izrādi “Bovarī kundze“ (06.03.2016.)
Laikmets prasa savu - paklausīgu, rātnu sievu, kas bauda rāmu dzīvi pie nemīlama vīra sāniem. Laulātais draugs nodrošina sievai drošību, sieva nodrošina savam vīram paklausību. Viņai jāpilda savs pienākums un viņa var baudīt savas tiesības laulībā. Vīrietis var pārkāpt laulību neko neriskējot, pat saņem komplimentus. Laulība gandrīz nekad nebija saistīta ar erotiku, tāpēc ģimenes traģēdijas un drāmas pamatā bieži bija konflikts starp laulību un baudu, guļamistaba bija tabu. Visus šos laikmeta aizliegumus izjūt Emma Bovarī.
K. Nevarauska labi atspoguļo Emmas alkas pēc augstākās sabiedrības dzīves stila. Aktierspēle patika. Viss saskaņots un harmonisks - atbilstošs laikmetam un galvenās varones dvēseles stāvoklim. Labi pārdomātas ainiņas no dažādu sabiedrības loku dzīves atsvaidzina izrādes kopējo drūmo, gauso, nedaudz pat garlaicīgo gaitu - balles zāles imitācija, opera, baznīca vai bagātnieku elites dzīves stils, aristokrātu izpriecas. Ļoti skaisti tērpi un interesanta horeogrāfija.
Dzīve sit augstu vilni un mutuļo priviliģēto aprindās! Alkas pēc šī sabiedrības slāņa dzīves stila un pārmērībām pazudina ne tikai galveno varoni. Bovarī kundzes atrastā izeja no situācijas ir traģiska, tipiska laikmetam. Izrādes sižets kopumā ļoti stipri atgādina Ļ. Tolstoja “Anna Kareņina“.