Iveta Lazdiņa par izrādi “Granātu krāsas aproce“ (20. 10. 2016.)
Jau no pirmajām izrādes minūtēm pārņēma ļoti klātesoša sajūta. Pateicoties veiksmīgai scenogrāfijai un mākslinieciskajam telpas ietērpam, kā arī Mazās zāles priekšrocībām skatītājs nokļūst klusās dzimšanas dienas svinībās. Sarunas ris nesteidzīgi, galvenokārt, protams, par mīlestību. Kādam tā ir personiska, citam trausla, bet kādam tik tīra un smalkjūtīga.
Runa ir par mīlestību sajūtu līmenī - tēlainu, pasakaini skaistos vārdos ietērptu, bet nepiepildāmu. Izrādi piepilda daiļš klasiskās mūzikas pavadījums.Ļoti skaisti kostīmi un pārliecinošs aktieru ansamblis. Patīkami uz skatuves redzēt brīnišķīgu vecā kaluma aktieri J. Paukštello. Šajā izrādē visi manas apbrīnas un sajūsmas komplimenti pienākas A. Siliņam. Bija grūti savaldīt emocijas izrādes beigās, tik fantastiski pārliecinoša aktierspēle.
Interesanti, vai mūsdienu tehnoloģiju un digitālajā laikmetā kaut kur pastāv tik romantiska sarakste? Vai ir vēl kāds, kurš spēj ietērpt savas jūtas tik skaistās, smalkjūtīgās, līdz sirds dziļumiem aizkustinošās, tik mākslinieciski tēlainās vārsmās?
Vērtīgāk ir dzīvot pasaulē, kurā valodas bagātībai un iztēlei ir zelta vērtība…