Kaislības baiļu ēnā.

Iluta Grebska par izrādi “Bonija un Klaids” ( 26.01.2017. )

Nedaudz no vēstures - Bonija un Klaids bija 20.gadsimta 30-to gadu zaglēni ASV, kas laika gaitā bija pārtapuši banku aplaupītājos un slepkavās. Pārītis ar tā laika dzeltenās preses palīdzību tika romatizēts, bet 1960-to gadu beigās uzņemtā filma ar brīnišķīgiem aktieriem galvenajās lomās abus padarīja par īstiem varoņiem.

Dailes teātra izrādē tika  aplūkots tikai viens aspekts - Bonijas un Klaida mīlestība vai precīzāk, tās neesamība pēdējās dienās / naktīs, pirms abi tika nošauti. Jāpiemin, ka viņiem miršanas brīdī bija tikai 24-25 gadi. Abi savas dzīves pēdējos brīžus aizvadīja nepārtrauktās bailēs par to, ka tiks policijas noķerti. Tas rosināja aizdomāties- vai šādos apstākļos vispār īsta mīlestība ir iespējama? Vai tāda starp abiem jebkad bija bijusi? Vai tā tomēr bija aizrautība un kaislība, bēgšana no nabadzīgās sadzīves?  Katrā ziņā Bonija un Klaids dzīvi vadīja automašīnās, netīrībā, pus-badā, nepārtraukti bēgot no policijas, kā arī izaicinot viens otru, balansēdami kā uz naža asmens. Jūtot, ka dzīves beigas strauji tuvojas, Bonija mēģināja attiecības padarīt romantiskākas, bet aprobežotais Klaids neko daudz no šīm lietām nesaprata… Toties mira abi kopā ! Manuprāt, Lelde Dreimane un Mārtiņš Upenieks bija ļoti piemēroti Bonijas un Klaida lomām - jauni, skaisti, atraktīvi  un bez aizspriedumiem. Uzrunāja arī telpas noformējums, par ko paldies režisoram Mārtiņam Eihem :)