Sigita Paula Cepleviča par izrādi „Trīs māsas” (22.11.2017.)

Šī izrāde man bija patīkams pārsteigums. Tā pārsteidza gan ar visu trīs māsu lielisko aktierspēli, gan arī ar to, kādas sajūtas manī šī izrāde radīja pēc tam, kad priekškars jau bija aizvēries un es ar savām domām biju palikusi viena, dodoties mājās.

Vispirms izrāde mani apbūra ar scenogrāfiju. It kā vienkārša, bet gan krāsas, gan plašums uz Lielās zāles skatuves – tas viss kaut kā ļoti piesaistīja. Kad pirmās minūtes par to biju sajūsminājusies, tad pēc tam varēju turpināt ļauties valdzinājumam, ko radīja skaistie tērpi visām aktrisēm. Tā kā man pašai ļoti patīk garās kleitas, tad šī izrāde ar Kristīnes Pasternakas radītajiem kostīmiem mani ātri vien savaldzināja. Cik cēli un apbrīnojami aktrises šīs kleitas iznesa! Arī otrajā cēlienā turpināju jūsmot par Eināra Timmas scenogrāfiju, un noteikti vēlos pieminēt arī baudāmo video projekciju starp dažām ainām.

Ļoti, ļoti patika visas trīs māsas – Kristīne Nevarauska, Lelde Dreimane un Dārta Daneviča. Nevarauskas nosvērtā Olga, Dreimanes skumjā un sērojošā Maša, Danevicas sapņainā un dzīvespriecīgā Irina – viņas visas tik atšķirīgas, bet katrā spēju kaut ko no sevis saskatīt, no savas dzīves, sajūtām, nepiepildītajām ilgām… Lai arī pirmajā cēlienā brīžiem bija grūti noturēt uzmanību izstiepto situāciju un garo dialogu dēļ, tomēr otrajā cēlienā nepamanīju, kā paskrēja laiks. Arī visi vīriešu lomu aktieri bija pārliecinoši, un īpaši prieks, ka šajā izrādē varēju labāk pamanīt Mārtiņu Poču. Vēl vēlos arī izcelt Gintu Andžānu – viņš kā vienmēr izcili tiek galā ar savu lomu! Gan pasmējos par pašu tēlu, gan apbrīnoju aktiera talantu. Patīkams pārsteigums bija Lelde Dreimane. Nezinu, kā iepriekš Mašu spēlēja Ieva Segliņa, bet Dreimane lieliski ar to tika galā, un priecājos, ka viņai uzticēta tik liela loma. Viņa apbūra mani, un ceru drīzumā vēl kādā lielā lomā viņu redzēt. Gan viņas, gan Danevičas aktierspēle bija tik izjusta un patiesa – bauda skatīties!

Dziļa, nepiepildītu ilgu un iekšējiem pārdzīvojumiem bagāta izrāde, kas ļāva gan mazliet izsmieties, gan arī pārdomāt savu dzīvi. Paldies režisoram, aktieriem un visai izrādes komandai!