VĒRŠU/CILVĒKU CĪŅAS
Iluta Grebska par izrādi “Karmena”
“Visbriesmīgākais dzīvnieks arēnā ir publika” - gluži, kā dzīvē…
Vērsis pret matadoru - cīņas laikā ir mirklis, kurš apstājas, kad abi pretinieki ielūkojas viens otram acīs…”Tajā brīdī var noticēt, ka Jūs esiet brāļi. Un, tiklīdz jūs esat tā nodomājis, viņš noliec galvu un metas virsū” - gluži kā dzīvē…
Stāsts izrādē nav par vēršu, bet gan par cilvēku “cīņām “:
- par nemitīgo cīņu pašam ar sevi, ar savām kaislībām, vēlmēm, atkarībām, iegribām;
- par spēju un/vai nespēju uzticēties;
- par savstarpēju sadarbību un/vai norobežošanos (iespējamā egoisma dēļ);
- par spītību, kas noved pie bezjēdzīgas pašdestrukcijas;
- par drosmi, kas vienlaicīgi varētu būt arī bailes;
- par realitāti un ilūzijām un mēginājumiem atšķirt vienu no otra….
- par piedošanu;
- par spēju un/vai nespēju mīlēt….
“Ja savstarpēji atkarīgās daļiņas tiek atdalītas un izkliedētas telpā, pat visuma pretējās pusēs, - kad tu maini vai iedarbojies uz vienu no tām, otra izjūt tās pašas izmaiņas vai iedarbību.”
Izrāde, kas atstāj “pēcgaršu” un rosina daudz-dimensiālas pārdomas… Režisoram Rolandam Atkočūnam kopā ar savu darba grupu IR IZDEVIES!
“Kad jūs saprotat, ka debesīs ir saule, jūs aptverat, ka ir arī nakts”….