Dace Lauska par izrādi “Pielūdzēja Nr.1″

Lugas sižets: Slavenā rakstnieka un bestselleru autora Erika spalvai pieder romānu sērija par Viktorijas laiku varoni. Kad kādu dienu Eriks cieš auto avārijā, viņu izglābj bijusī medmāsa Pegija, kura ir viņa romānu kaislīgākā fane.

Nekad mani neapmierina īsās atbildes “Patika” vai “Nepatika” uz jautājumu “Kā tad patika izrāde?”. Bet nu pati esmu nonākusi situācijā, kad mana atbilde būtu tieši tik īsa. Patika.

Ārdot izrādi pa vīlītēm, var salikt tikai patikšanas. Gan izrādes māksliniekiem, gan skaņu un gaismu māksliniekiem. Traucējoši brīži gan bija acu apžilbināšana ainu starplaikos, kad prožektori tika vērsti skatītāju virzienā. Varbūt gaismas mākslinieces idejas iecere bija parādīt, ka arī tevi, skatītāj, kāds vēro, kamēr tu to pats neredzi un nezini…

Arī režisoram Gundaram Silakaktiņam, kurš gan nav manu režisoru topa virsotnē – šoreiz lielais pluss. Psiholoģiskais trilleris ir saistošs un intriģējošs no sākuma līdz beigām. Atjautīgs man likās nobeigums, kas izrādei piešķīra tās īpašo noskaņu. Izrāde pamatā būvēta uz dialogiem. Par pēdējo cēlienu Pegijas mājā, Eriks pastāsta pats, bet  izrādes nobeiguma vārdi izskan trešās personas stāstījumā un tas ļauj distancēties no notikušā, vienlaikus pietuvinot to realitātei.

Mazliet baidījos vai Lauris Subatnieks būs perfekts partneris Indrai Briķei, zinot, ka tā par šo lomu Spēlmaņu naktī saņēma Gada aktrises balvu. Un jā! Lielisks duets! Pegija un Ēriks šo aktieru izpildījumā ļāva izbaudīt šerminošo izrādi līdz kaulam. Cilvēka prāts cenšas rast risinājumu izdzīvošanai, neatkarīgi no bērnības traumām, kā liecina Pegijas dzīve vai nonākot ekstremālos izdzīvošanas apstākļos, kā tas notiek ar Ēriku.

Diplomēts arhitekts Vents Vīnbergs. Laikam jau Latvijā nav vairāki šāda diezgan zīmīga vārda un uzvārda īpašnieki. Mhhm. Tad nu nākas domāt, ka lugu dramatizējis tieši viņš. Arī tas šķiet interesanti.

Foto: Mārtiņš Vilkārsis