Autors: Eldars Salvis Ozoliņš

Izrāde: “Būt Kejai Gondai”

Režisors: Dž. Dž. Džilindžers

Aktieru sastāvs:  Rēzija Kalniņa, Kaspars Zāle, Dārta Daneviča, Gints Grāvelis, Artis Robežnieks, Ērika Eglija, Gints Andžāns, Ieva Florence, Anete Krasovska, Aldis Siliņš, Lelde Dreimane, Mirdza Martinsone, Olga Dreģe, Dainis Gaidelis, Mārtiņš Upenieks.

Apmeklējums: 2018.gada .22. martā, plkst. 19.00, izrādes ģenerālmēģinājums, dienu pirms pirmizrādes.

/Foto: Daina Geidmane/

VĒRTĒJUMS:

Ir tik patiess gandarījums vērot, ka ar katru izrādi Dailes teātris sasniedz augstāku un augstāku kulmināciju un aizvien augstākas izcilības virsotni!

Izrādē, kas, manuprāt ir izcila tieši ar detaļu kopumu un to plašā spektra spēku, ko tā nodod skatītājam – jo ilgāks laiks paiet pēc izrādes noskatīšanās, jo ar katru mirkli nāk klāt jaunas sajūtu analīzes, formas un iekšējie viedokļi.

Šī izrāde, manuprāt, ir Dž. Dž. Džilindžera vislabākais komandas darbs, jo izrādē uzrunā ar pilnīgi visu – izcila Kristiana Brektes scenogrāfija, kas visu laiku tiek nemanāmi mainīta, fantastiski tērpi un dekoratīvi vizuālais materiāls Katjas Šehurinas izpildījumā, kā arī lieliski Arta Dzērves veidotas video projekcijas, kas katra ir kā atsevišķs stāsts, papildinot, atjaunojot un veidojot koptēlu un detaļas. Un, protams, izcilā Rēzija Kalniņa ir kā izcila odziņa uz visdārgākās tortes – patiesi, īsti un izjusti ataino katru sekundi, katru domu, katru sajūtu…

Izrāde lieliski parāda katra cilvēka dzīvi… Un, diemžēl arī šīs dzīves skarbumu… Mēs visi sapņojam. Sapņojam par kaut ko perfektu, ideālu un īstu, kas mums dod spēku, izcilību un ideālismu – tā ir gan mīlestība, gan reliģija, sapņi, māksla,  attiecības, gan nauda – īstenībā jebkas, kas katram skatītājam ir vistuvākais… Un tieši šie paši aspekti mums ir realitātē blakus – tikai jau citos statusos…

Un kas īstenībā notiek, kad katrs no varoņiem sastop to savu izsapņoto neīsto sapni realitātē? Vai tiešām tas ir bijis īstais sapnis un ja ir – cena par tā izpildi ir ļoti, ļoti dārga…

Vai varonis noticēs un pakļausies sapnim, vai tomēr padosies un meklēs atkal naivu ticību kaut kam jaunam, lai ticētu un “glābtu” sevi no jauna?

Izrādes mizanscēnas un lieliskās duetu saspēles līdz sirds dziļumu mielēm aizskar ar patiesumu un īstenību, un formāts, kā šis sapnis tiek pasniegts – vēstules formātā, kas beigās tiek atdota ka nodevība – izrādi padara dubulti izcilu.

Emocionālais spēks, upurēšanās laimes vārdā un patiesība, lai gan katram sava, liek skatītājam domāt un just daudz spēcīgāk kā jebkura iepriekš redzētā izrāde.

Izrāde ir ne par īsu, ne par garu – tieši tik, cik vajag. Un pat brīžos, kad šķiet – kāpēc atkārtojas aktieri un ideja – ar katru brīdi saprot to, cik kopainā tas bija nozīmīgi un svarīgi…

Kulminācijā – Rēzijas Kalniņas fantastiskā tembrā izpildītā solo dziesma un tās vārdi -  uz īstajiem jautājumiem meklējot atbildes– Tu vienmēr būsi zaudētājs….

Iesaku katram šo izrādi noskatīties – un ne vienu reizi vien…

Izrādei dodu 10 balles un ierindoju dalītā pirmajā vietā ar līdz šim, manuprāt, lieliskāko Dailes teātra izrādi – “”Vējiem līdzi´!