Diāna Auziņa par izrādi “Svinības” (18.04.2018.)

Iespaidīga izrāde – gan par kvalitātes zīmi manās acīs atzītā scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša radītā skatuves iekārtojuma, gan apjomīgā aktieru ansambļa izcilās aktierspēles dēļ. Sevišķi uzrunājoša šķita piedāvātā koncepcija – sekot vairākiem aktieru pāriem dažādās skatuves vietās vienā laikā.

Šajā iestudējumā ir gan emocionāla aizkustinājuma un traģisma piesātināti, gan ar humoru piepildīti mirkļi, kas lieliski notur skatītāju uzmanību visu izrādes laiku. Izrādes sākums ir viegls, pacilājošs un aizraujošs un rada pārliecību, ka skatītāji kopā ar aktieriem piedalās plašās ģimenes svinībās. Līdz brīdim, kad tiek satricināta mierīgā līdzās pastāvēšana ar šokējošu paziņojumu. Taču arī pēc tā svinības turpinās, katram pašam vien iekšēji pārdomājot nupat dzirdēto, bet ārēji izliekoties, ka nekas no apkārt esošā uz viņu neattiecas.

Apbrīnojami, ka vienā izrādē tiek aplūkoti tik daudzi temati, turklāt, visi kā viens – smagi un sāpīgi – un diemžēl ļoti aktuāli mūsdienu sabiedrībā – pedofīlija, homoseksuālisms, pašnāvība un rasisms. Taču ne tikai šo tēmu atreferējumi un to, kā tās tiek izdzīvotas vienā ģimenē, ir šīs izrādes vadmotīvs. Izrāde rada emociju sprādzienu un kārtīgu pēcgaršu, aicinot domāt par svarīgām ģimenes vērtībām, par savstarpēju uzticēšanos, par ikviena cilvēka spēju robežām pieņemt nepieņemamo, par toleranci, par patiesības cenu un, šķiet, vissvarīgākais – radušos sapratni, ka nekad nekas nav tā, kā izskatās. Aiz ārējās glaunās fasādes pat visskaistākais ābols var izrādīties iekšā tārpu sagrauzts vai pat iepuvis… Mēs pat par savās dzīvēs notiekošo nevaram būt 100% pārliecināti, kur nu vēl vērtēt, nosodīt vai censties koriģēt citu cilvēku dzīves.

/Foto: Daina Geidmane/

Interesants šķita risinājums ar atvērto izrādes finālu. Tas ļauj vaļu fantāzijai – skatītājs pats var būt nupat iepazīto varoņu likteņa lēmējs jeb režisors un, no teātra ēkas izejot, izdomāt, kā izrādei vajadzētu beigties.

Ja nepieciešams īpaši izcelt kādu no aktieriem, tad manas simpātijas šoreiz pieder trijiem vienas ģimenes vīriešiem – Ģirtam Ķesterim, Artūram Skrastiņam un Laurim Dzelzītim. Viņu iejušanās savos tēlos bija ļoti pārliecinoša. Savaldzināja arī jaunās aktrises Aminatas Grietas Diarras skaistā balss, izpildot dziesmu.

Pēc manām domām, “Svinības” ir tā izrāde, kuru nedrīkst palaist garām neievērotu Dailes teātra daudzpusīgajā repertuāra piedāvājumā.