Silva Jeromanova-Maura par izrādi “ART” (26.04.2018.)

Fantastiskas emocijas, izrādē laiks paiet nemanot, baudot trīs draugu – dažādu, bet katru savā ziņā neatkārtojamu vīrieti.

/Foto: Daina Geidmane/

Pirms izrādes bija šaubas – vai trīs vīri lielo zāli spēs “piepildīt” vienlīdz intensīvi visu laiku. Taču laiks paskrēja nemanot – baudot izcilu aktieru spēli. Neatkārtojams bija Ģirts Ķesteris Ivana lomā, šķiet, nesavienojami tēli – vienmēr vīrišķīgais dāmu favorīts –  tik vientiesīga, neizlēmīga, nelaimīga “jefiņa” lomā. Ģ. Ķesteris šo lomu iznesa pārliecinoši, nevienu brīdi neradās šaubas, ka tas ir patiesi. Juris Žagars – traku cenu par nekādu gleznu samaksājušais Seržs, pārliecināts par savu izvēli, apmierināts ar savu dzīvi un varbūt tomēr nē…. Nevaru iedomāties nevienu citu Serža lomā, ļoti piemērota aktiera  izvēle. Un Artūrs Skrastiņš - Marks – vienkāršs draugs, kas saka, ko domā, bet – vai draugi to vēlas, kaut 20 gadus cits citu pazīst?

Kā ir ar mums – cik patiesi esam? Īstie draugi jau esot tie, kas saka, ko domā, nevis to, ko mēs gribam dzirdēt….

Ir vērts noskatīties šo trīs draugu saspēli, bija sajūta, ka kungi paši katru reizi, katrā izrādē no jauna izbauda šo spēli, šo draudzību, līdz mielēm, patiesi izdzīvo savu lomu – vietu šajā draudzībā (Ķesteris vispār…)

Ļoti pozitīvas emocijas vēl ilgi pēc izrādes, atziņas, pārdomas, kaut ne tik pozitīvas, tomēr gaišas, jo tiek skatītas caur šo trīs džentelmeņu skatu prizmu, patiesi, nedaudz ar humoru, draudzīgi citam citu “pavelkot uz zoba”, mēģinot visu pēc tam nogludināt, vērst par labu. Gaiši, draudzīgi, spilgti, meistarīgi izstāstīts notikums trīs draugu dzīvē, ideāli atbilstoši aktieri katram tēlam.